E-Veselība gadā ietaupīs vismaz 200 000 ārstu darba stundas

Latvijas medicīna katru gadu zaudē vismaz 12 miljonus minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltītas pacientu aprūpei. Pie šāda secinājuma nāca kompānijas DigitalMind speciālisti, iepazīstoties ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) datiem par ārsta apmeklējumu skaitu gadā.

“Mēs noskaidrojām, ka 2005. gadā bija 11, 9 miljoni ārstu apmeklējumu. Ņemot vērā VSMTVA datus par apmeklējumu dinamiku iepriekšējos gados, secinājām, ka 2006. gadā šādu apmeklējumu būs vairāk par 12 miljoniem. Katras šādas pacienta vizītes laikā ārstam vismaz vienu reizi dokumentos ir jāaizpilda dati par pacientu: vārds, uzvārds, personas kods, dzīves vieta utt. Ja pieņemam, ka katrs Latvijas ārsts šim nolūkam uz pacientu patērē kaut vai vienu minūti, tad varam secināt, ka šogad tās būs vismaz 12 miljoni minūtes” stāsta DigitalMind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Sluckis uzskata, ka “Vismaz 12 miljoni minūšu, jeb 200 000 papildus ārstu darba stundas varētu tikt veltītas pacientu aprūpei, ja Latvijā jau šodien būtu ieviesta e-Veselība.”

Problēma, kas prasa risinājumu

Latvijas veselības aprūpes sistēmā katru dienu tiek apstrādāts milzīgs apjoms informācijas, kas tiek uzglabāta papīra dokumentos. Daži no šiem dokumentiem, saskaņā ar likumu, ir jāglabā pat vairākus gadu desmitus. Jautājums ir par to, cik ilgi pašreizējā dokumentu uzglabāšanas sistēma spēs kalpot 21. gadsimta vajadzībām apstrādāt milzīgus informācijas apjomus?

Medicīna attīstās ļoti strauji, bet ar to saistīto procesu skaits Latvijā ar katru gadu ievērojami palielinās. Jau šodien nav iespējams operatīvi iegūt un apkopot visu ārstiem un medicīnas profesionāļiem vajadzīgo informāciju valsts mērogā. Tā ir liela problēma, jo apgrūtina iespēju veidot puslīdz ticamu statistiku un apkopot informāciju par pacientiem. Pašlaik ar informācijas ievākšanu un apkopošanu nodarbojas Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra (VSMTVA). Taču arī šī iestāde ne tuvu nespēj pilnā apjomā apkopot informāciju par visiem veselības aprūpes procesiem.

Ir skaidrs, ka Latvijai vajadzīga jauna veida informācijas radīšanas, uzglabāšanas un aprites sistēma, kas kalpotu gan ārstu, gan arī citu veselības aprūpes profesionāļu vajadzībām. Tāpēc, par e-Veselību mediķu aprindās spriež jau vismaz trīs līdz četrus gadus. Taču tikai 2005. gada 16. augustā Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas izstrādātās pamatnostādnes “e-Veselība Latvijā”. Tas ir galvenais dokuments, kas nosaka stratēģiskos virzienus informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstībai veselības aprūpes jomā turpmākajos 10 gados. Saskaņā ar to, e-Veselības ieviešanu Latvijā paredzēts veikt līdz 2016. gadam, šim mērķim atvēlot 25 miljonus latu.

e-Veselība vienkāršam pacientam

Atcerēsimies savu pēdējo ārsta apmeklējumu. Zvans uz reģistratūru. Kad izdodas vienoties par vizīti (mums visiem taču ir darbs un citi pienākumi), noliktajā dienā un laikā jūs ierodaties pie ārsta. Priekšā rinda. Izrādās, ka ar pacientam atvēlēto laiku 15 līdz 20 minūtes ir krietni par maz. Gaidīšana. Pēc uzaicinājuma ieejat kabinetā. Jūs sagaida ārsts, kas noskaidro atnākšanas iemeslu – saslimšanu! Viņš uz norīkojuma un vairākām receptēm aizpilda pamatinformāciju par pacientu (vārds, uzvārds, personas kods, adrese, ja ir apdrošināšanas polise, tad tās numurs un apdrošinātāja kompānija). Tas viss, protams, tiek darīts ar roku. Katrai slimībai ir savs starptautisks kods, kuru ārsts pacietīgi meklē biezā grāmatā, lai pēc tam to varētu norādīt receptēs un norīkojumā. Visa informācija par slimību, izrakstītajām zālēm un to lietošanas grafiku ir jāieraksta pacienta medicīnas kartē. Arī to ārsts pacietīgi aizpilda ar roku. Kad beidzot saņemat norīkojumu un dodaties pie vajadzīgā speciālista, viss sākas no gala. Reģistratūra (ar rindu), ārsts (atkal rinda). Ja norīkojums pie cita ārsta – atkal reģistratūra, rinda, ārsts un bezgalīga papīru jūra.

Ikviens kādreiz ir gājis pie ārsta un saskāries ar to procesu nesakārtotību, kas šodien valda praktiski visās Latvijas medicīnas iestādēs. Taču, kurš ir vainīgs pie tā, ka savu laiku zaudējam gan mēs, gan ārsti? Neviens! Mums vienkārši nav pareiza menedžmenta un e-Veselības. Pamēģināsim iedomāties, kā vajadzētu noritēt jūsu vizītei, ja šie procesi būtu sakārtoti un elektronizēti.

Vizīti pie ārsta jūs saskaņojat, izmantojot internetu, jo apmeklējuma laiku pacients rezervē caur īpašu, šim nolūkam paredzētu portālu. Jūs ierodaties pie ārsta. Ievietojat speciālā ierīcē savu elektronisko medicīnas (identifikācijas) karti un ievadāt PIN kodu (tāpat kā bankomātā). Dažu sekunžu laikā ārsta datorā elektroniskā formātā atveras pacienta medicīniskā karte, kurā viņš redz gan jūsu slimības vēsturi, gan izrakstītās zāles, gan arī citu informāciju, kas saistīta ar pacienta veselību. Ārsts operatīvi veic izmaiņas medicīnas kartē, kā arī elektroniski saskaņo jūsu vizīti pie attiecīgā speciālista, norādot precīzu laiku un vietu, kad jums jāierodas pie nākamā ārsta. Ārsts varēs elektroniski izveidot norīkojumu analīžu veikšanai vai izmeklēšanai pie speciālista. Arī šos datus vēlāk varēs saņemt un apstrādāt elektroniski. Tāpēc jums vairs nebūs jātērē savs laiks, lai kārtējo reizi laboratorijā stāvētu rindā pēc analīžu rezultātiem. Zāļu iegādi atvieglos tas, ka receptes elektroniskā formā tiks nosūtītas uz jums pieņemamo aptieku, jau iepriekš pārliecinoties, ka vajadzīgais medikaments konkrētajā aptiekā ir pieejams. Turklāt, tas viss notiek ātri, ērti un galvenais – neizejot no ārsta kabineta.

“Viens no E-Veselības mērķiem ir panākt, lai pacients seko informācijai, nevis informācija seko pacientam. Šodien pacients ar izziņu, norīkojumu un recepšu čupām nēsājas pie ārstiem. Ja tiks ieviesta e-Veselība, vienīgais, par ko vajadzēs atcerēties pacientam, būs – kā neaizmirst mājās elektronisko identifikācijas karti. Visa pārējā informācija glabāsies uz centralizētiem serveriem, kur tā būs pieejama jebkuram speciālistam. Tiesa, ārsts informācijai par pacientu varēs piekļūt, tikai izmantojot viņa elektronisko identifikācijas karti” norāda Rinalds Sluckis. Un kaut arī tas viss izklausās pēc zinātniskās fantastikas, DigitalMind vadītājs ir pārliecināts, ka e-Veselības ieviešanu var sākt kaut šodien, pilnībā to pabeidzot 6 līdz 8 gadu laikā.

Ieviest būs vieglāk, izmantojot pieredzi

DigitalMind uzskata, ka Latvijā ir tikai viena problēma, kas liedz ieviest e-Veselību jau šodien. Proti, vēl nav īsti skaidrības, kā vīziju par šo apjomīgo projektu var padarīt par realitāti. “Mēs uzskatām, ka Veselības ministrijas centieni e-Veselības izveidošanā un ieviešanā ir visnotaļ apsveicami. Taču, pagaidām tā ir tikai vīzija par to, kā šīm lietām vajadzētu izskatīties un strādāt. Mūsuprāt, nevajadzētu no jauna izgudrot riteni, ja ir iespēja paskatīties uz citu valstu pieredzi. Lielisks piemērs te ir Vācija, kur kompānijas “Optimal Systems AG” izveidotā koncepcija jau šodien sekmīgi strādā vairāk nekā 500 slimnīcās” stāsta Rinalds Sluckis. DigitalMind vadītājs arī neslēpj, ka viņa vadītā kompānija Latvijā pārstāv “Optimal Systems AG” un labprāt dalītos pieredzē ar Veselības ministriju, kā arī strādātu pie e-Veselības projekta.

Jautājām arī, kāds tad būtu DigitalMind redzējums par to, ar ko vajadzētu sākt tik apjomīgu projektu. “Mūsu kolēģu pieredze rāda, ka vislabāk ir sākt no kādas vienas konkrētas iestādes. Piemēram, izvēloties vienu slimnīcu, ieviešanas procesā varēs “testēt” jaunievedumus un jau savlaicīgi novērst kļūdas, nepakļaujot riskam visu projektu. Pēc tam sistēmu vajadzēs vienkārši nodublēt un pielāgojot ieviest citās slimnīcās, izveidojot kopēju informācijas tīklu. Galvenais uzdevums ir pirms pašas sistēmas ieviešanas uzsākšanas sakārtot tos procesus, kurus iestāde vēlas automatizēt” skaidro Sluckis. Viņš arī uzsver, ka tas ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai jaunā sistēma strādātu, jo “ja automatizēsim “haosu” iegūsim tādu pašu “haosu”, tikai elektroniskā veidā.”

Sluckis saka: “Protams, es nevaru šodien detalizēti uzskaitīt visus e-Veselības ieviešanas posmus, jo medicīnas sistēma Vācijā tomēr nedaudz atšķiras no sistēmas Latvijā. Taču galvenie darbības principi, strādājot pie šāda līmeņa projektiem, mums ir skaidri.”

Labums ārstiem un pacientiem

No e-Veselības ieviešanas visvairāk iegūs ārsti un pacienti. Pirmkārt, ārsti tiks atslogoti no papīra kalnu “ražošanas”, jo informācija, kas vienreiz būs ierakstīta elektroniskajā medicīnas kartē, uzglabāsies tajā mūžīgi. Kārtējās vizītes laikā vairs nebūs vajadzības atkārtoti ievākt pilnu anamnēzi, jeb veikt pacienta iztaujāšanu. Ārsts ātri un ērti varēs iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par pacienta stāvokli. Respektīvi – kādas manipulācijas (medicīniskās darbības) ir veiktas, kādas zāles cilvēks lietojis, kādas lieto tagad, kādas terapijas shēmas ir īstenotas utt. Tas viss ļaus vairāk laika un uzmanības veltīt pacientiem.

Otrkārt, elektroniskā medicīnas karte izslēgs iespēju atkārtoti izrakstīt neveiksmīgas zāļu kombinācijas. Tas nozīmē, ka, ja tiks konstatēta zāļu nepanesība vai blaknes (zāļu blakus iedarbība), šī informācija tiks ievadīta pacienta personīgajā lietā un katrs nākamais ārsts to varēs uzzināt. Ārsts sekos pacienta vakcinācijas kalendāram un daudzām citām lietām, kas ievērojami atvieglos viņa darbu. Tiks pilnībā izslēgta iespēja, ka pacienta nolaidības dēļ ārsts varētu neuzzināt kādu svarīgu informāciju, kas būtiski var ietekmēt ārstēšanu. Ir lieki piebilst, ka daudzas slimības tiek ielaistas tieši pacienta neuzmanības vai aizmāršības dēļ. Pateicoties elektroniskajai medicīnas kartei, ārsts varēs uzzināt to informāciju, kuru pacients viņam var arī nejauši aizmirst pastāstīt.

Treškārt, vairs nevarēs veikt tā saucamo “ārstēšanu pa telefonu”. Šī parādība mūsdienās kļūst arvien izplatītāka un apdraud pacientu veselību. Pret to vēršas daudzas medicīnas autoritātes, uzsverot, ka ārsts nevar sniegt medicīnisko palīdzību, ja nav klātienē veicis pilnvērtīgu izmeklēšanu.

Ir skaidrs, ka šādā veidā veicot un plānojot medicīniskās manipulācijas, tiks ievērojami ietaupīts pacienta laiks. Vairs nevajadzēs apmeklēt ārstu tikai tādēļ, lai uzzinātu analīžu rezultātus, un par to vēl maksāt pacienta nodevu. Rezultāti, papildināti ar nepieciešamajiem komentāriem, tiks publicēti speciālā interneta portālā, kur katram pacientam par sevi būs pieejama visa nepieciešamā informācija.

Ērtāki un drošāki dati valstij

Pēc e-Veselības ieviešanas būs iespējams visus ar medicīnu saistītos datus uzglabāt digitāli. Tas būtiski atvieglos darbu ar šo informāciju. Valsts institūcijas varēs iegūt daudzpusīgāku informāciju par savu pilsoņu veselību, redzēt jaunas veselības aprūpes tendences un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Datu digitalizācija ļaus veidot plašu 21. gadsimtam atbilstoša līmeņa medicīnas statistiku. Patlaban tiek statistiski apkopota vienīgi informācija par onkoloģiskajām un garīgajām slimībām, kā arī dažām specifiskām slimībām (piemēram, tuberkuloze). Pat infekciju slimības netiek īsti uzskaitītas. Valstij nav arī informācijas par veiktajām medicīniskajām manipulācijām, kas ļautu, piemēram, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) plānot Veselības aprūpes budžetu.

Diemžēl tieši informācijas iztrūkums ir cēlonis tam, ka ir “robi” līdzekļu sadalē, no kuriem cieš pacienti. Dažkārt slimnīcām gada beigās trūkst nepieciešamais aprīkojums un zāles. Zāles un aprīkojumu šādās situācijās bieži vien slimnīcas drudžaini iepērk, pārmaksājot reālo tirgus cenu.

Visbeidzot – cilvēkam ir daudz vienkāršāk nēsāt līdzi vienu karti, nevis blāķi ar dokumentiem. Tā ir arī dokumentu un informācijas drošība. Ja pacients karti nozaudēs vai viņam to nozags – līdzīgi kā bankā, karti varēs atjaunot. Savukārt, svešs cilvēks bez PIN koda to vairs nevarēs izmantot.

Iegūs arī citi

Daudzās pasaules valstīs tiek veikti klīniskie pētījumi. Nevienas zāles nevar “izlaist” tirgū, ja tās iepriekš nav klīniski pārbaudītas. Lai to izdarītu, tiek atlasītas īpašas pacientu grupas dažādās pasaules valstīs (atbilstoši tirgum, kurā tās plāno izplatīt), kas labprātīgi piedalās jauno zāļu testēšanā. Piemēram, ja zāles tiek izplatītas Eiropas tirgū – tās arī jātestē Eiropā, ja ASV – tad ASV.

No šādiem pētījumiem iegūst ne tikai farmācijas bizness, bet arī cilvēki, kas tajos piedalās. Piemēram, pacienti, kuriem ir retas slimības, bet zāles šo slimību ārstēšanai nav iedarbīgas vai arī ir ļoti dārgas. Šādiem cilvēkiem piedalīšanās zāļu testēšanā bieži vien ir vienīgā iespēja cīnīties par savu dzīvību. Pagaidām Latvijā tieši nesakārtotās veselības aprūpes statistika ir viens no iemesliem dēļ kā klīniskos pētījumus veikt ir ļoti sarežģīti. Situācija kļūs ievērojami labāka – tiklīdz būs ieviesta e-Veselība.

Ir daudzas iespējas, kuras šodien vēl neizmantojam. Galu galā, attīstoties zinātnei, iespējams, ka nākotnē katra cilvēka ārstēšana notiks, ņemot talkā ģenētikas metodes. Iespējams, ka ar to nodarbosies arī Latvijā. Taču gandrīz droši var apgalvot, ka šī apjomīgā informācija tiks ne jau uz papīra lapām drukāta un valsts arhīvos glabāta. Tam ir vajadzīga jaudīga informācijas radīšanas, uzglabāšanas un aprites sistēma, par kuras sākumu var kļūt e-Veselības ieviešana Latvijā.