Vai „LEC” tiranizē darbiniekus?

Pjotrs Šebuņins, Vladislavs Bucenieks, Edgars Rutkovskis un Bruno Salms bija vieni no pieredzes bagātākajiem elektromontieriem SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC). Uzņēmums viņus vairākkārt apbalvoja, piešķīra prēmijas par labu darbu un visādi citādi atbalstīja. Taču vienlaikus maksāja niecīgu pamatalgu (105 LVL mēnesī) par smagu un ļoti atbildīgu darbu. Uzņēmuma attieksme mainījās, kad darbinieki nolēma dibināt arodbiedrību. Vispirms viņi tika izsekoti, tad bija spiesti aiziet no darba, un tagad tiesājas ar SIA “Latvijas Energoceltnieks” pat par to dokumentu saņemšanu, kas apliecina viņu profesionālo kvalifikāciju.

Viss sācies aptuveni gadu atpakaļ (2006. gada februārī), kad vairāki LEC elektromontieri izveidoja arodorganizāciju “LEC” un iestājās Latvijas Arodbiedrībā “Enerģija”. Tas bijis mēģinājums uzsākt diskusiju ar uzņēmuma vadību par darba apstākļu uzlabošanu un darba koplīguma noslēgšanu.

Liels bijis pārsteigums, kad pretimnākšanas vietā LEC vadība paziņoja, ka uzņēmums mēģinās risināt darbinieku problēmas tikai tad, ja tie izstāsies no arodorganizācijas. Jāpiezīmē, ka apvienošanās arodbiedrībā ir LR Satversmē garantētas darbinieku cilvēktiesības. Apzinoties, ka bez arodbiedrības viņi būs absolūti neaizsargāti pret darba devēja patvaļu, darbinieki šādam risinājumam nepiekrita. Tas tad arī kalpojis par pamatu, lai LEC vadība sāktu dažādas represijas pret saviem “nepaklausīgajiem” darbiniekiem.

Izsekošana kļūst par ikdienu

Kā pastāstīja bijušie darbinieki, represiju mērķis esot bijis radīt neciešamus darba apstākļus visiem arodorganizācijas biedriem. Piemēram, neesot tikuši laicīgi piegādāti darba veikšanai vajadzīgie instrumenti un inventārs. Darba vietā esot uzstādītas video novērošanas kameras. Arodbiedrības biedriem uzņēmums liedzis iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju un atteicies apmaksāt veselības apdrošināšanas polisi. Polise faktiski ir vienīgais garants medicīniskās aprūpes saņemšanai elektromontieriem, kuri dienu dienā strādā dzīvībai bīstamu darbu.

Tajā pat laikā LEC vadība vairākkārtīgi esot aicinājusi arodorganizācijas biedrus no tās izstāties. Norādot, ka tādā gadījumā tiks gan uzlaboti darba apstākļi, gan arī atjaunota iepriekšējā atlīdzība un prēmijas par paveikto darbu. Arī atvaļinājumu tad būtu iespējams saņemt darbiniekiem piemērotā laikā.

Nespējot izturēt LEC vadības naidīgo izturēšanos, elektromontieri uzteica darbu un pameta uzņēmumu. Taču arī ar to viņu likstas nebeidzās. Uzņēmums atteicās saviem bijušajiem darbiniekiem izsniegt dokumentus, kas apliecina viņu profesionālo kvalifikāciju, kā arī izmaksāt likumā paredzēto kompensāciju par aiziešanu no darba. Ir lieki piebilst, ka bez kvalifikācijas dokumentiem nav iespējams apliecināt savu profesionālo kompetenci, un turpināt darbu kādā citā uzņēmumā, vai vispār nozarē kā tādā.

Tāpēc elektromontieri vērsās tiesā, lai piespiestu uzņēmuma vadību izsniegt dokumentus un izpildīt citas saistības, kas noteiktas likumā. Neilgi pēc tam, pie elektromontieriem ieradušies pārstāvji no detektīvu biroja, kas informēja, ka LEC uzdevumā viņi tikuši novēroti. Pati par sevi šāda novērošana nav pretlikumīga. Taču kā norādīja bijušais arodorganizācijas “LEC” vadītājs Pjotrs Šebuņins, nav skaidrs, kādēļ par to bija jāinformē novērošanas “objekts”, respektīvi – darbinieki (jo likums to neprasa). Viņš pieļāva, ka tas varētu būt mēģinājums izdarīt psiholoģisku spiedienu pirmstiesas procesā. “Atklāti sakot, mēs bijām gaidījuši, ka uzņēmums mēģinās ar mums vienkārši vienoties, izvēloties šādu neparastu starpnieku. Taču mūs mēģināja iebiedēt ar to, ka tiekam novēroti,” saka Šebuņins.

Savukārt Vladislavs Bucenieks pastāstīja, ka viņam personiski esot draudēts ar izrēķināšanos, ja viņš vērsīsies tiesā vai masu informācijas līdzekļos. “Es gan nezinu, kas tās tādas par drošības iestādēm, ar kurām man draudēja, bet ja sekos vēl kādi draudi man vai manai ģimenei, noteikti vērsīšos policijā un citās tiesību sargājošajās iestādēs,” norāda Bucenieks.

Dīvainie notikumi tiesā

Latgales priekšpilsētas tiesas zālē dīvainības turpinājās. Vispirms jau tiesa atteicās apvienot četru bijušo LEC darbinieku lietas un izskatīt tās kopā. Kaut gan visas prasības pēc savas būtības ir identiskas. “Tiesa atzina par neobjektīvām mūsu liecinieku liecības, jo tie esot prasītāji analogās lietās, kuras šī pati tiesa iepriekš atteicās apvienot. Taču nez kāpēc tiesai nav pamata apšaubīt O. Leita liecības, kas bija ne tikai vienīgais LEC liecinieks, bet vēl piedevām ir bijušais prasītāju priekšnieks,” saka darbinieku pārstāvis, jurists Jānis Mucenieks.

Tiesas spriedumā teikts, ka būdams SIA “LEC” Apakšstaciju departamenta direktors, O. Leitis, veicot savus darba pienākumus, strādājis vistiešākajā saskarsmē ar prasītāju un tāpēc varējis objektīvi liecināt par lietas apstākļiem.

Mucenieks uzskata, ka O. Leitis diez vai bija ieinteresēts tiesā runāt patiesību, jo pašlaik strādā uzņēmumā, pret kuru tādā gadījumā būtu jāliecina. Sevišķi mazticamas esot viņa liecības, ja pieņem, ka elektromontieri runā patiesību par uzņēmuma vadības attieksmi pret darbiniekiem, kuru viedoklis nesakrīt ar priekšniecības pausto, saka jurists.

Tā kā pirmās instances tiesa prasību noraidīja, darbinieki vērsās Rīgas apgabaltiesā. Taču arī te tiesa rīkojās nesaprotami. “Mūsu rīcībā ir audioieraksts, kas apliecina, ka LEC valdes priekšsēdētājs Jānis Kols saviem darbiniekiem skaidri norāda, ka uzņēmums mēģinās risināt viņu problēmas tikai tad, ja tie izstāsies no arodorganizācijas. Tiesa kā pierādījumus noraidīja gan izrakstu no šī audioieraksta, gan arī pašu audioierakstu. Man šāda tiesas nostāja nav saprotama,” stāsta Mucenieks.

Šobrīd darbinieki gaida apelācijas tiesas spriedumu Bruno Salma lietā. Taču ņemot vērā līdzšinējos panākumus tiesas zālē, lielas cerības netiek lolotas arī uz šo instanci. Mucenieks uzskata, ka “būtībā no šī tiesas procesa būs atkarīgs, vai Latvijā uzņēmumu darbinieki varēs netraucēti veidot arodbiedrības un aizstāvēt savas intereses, vai arī turpināsies darba devēju patvaļa. Un “arodbiedrība” tas būs tikai skaista izkārtne, aiz kuras stāvēs vienīgi iespēja zaudēt darbu un jebkādas sociālās garantijas.”