DigitalMind: no e-Veselības iegūsim visi

Latvijas medicīna katru gadu zaudē vismaz 12 miljonus minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltītas pacientu aprūpei. Pie šāda secinājuma nākusi biznesa procesu sakārtošanas un automatizācijas kompānija DigitalMind, iepazīstoties ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) datiem par ārsta apmeklējumu skaitu gadā.

“Mēs noskaidrojām, ka 2005. gadā bija 11, 9 miljoni ārstu apmeklējumu. Ņemot vērā VSMTVA datus par apmeklējumu dinamiku iepriekšējos gados, secinājām, ka 2006. gadā šādu apmeklējumu bija vairāk par 12 miljoniem,” stāsta DigitalMind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Katras šādas pacienta vizītes laikā ārstam vismaz vienu reizi dokumentos esot jāaizpilda dati par pacientu (vārds, uzvārds, personas kods, dzīves vieta utt.). Ja pieņem, ka katrs Latvijas ārsts šim nolūkam uz pacientu tērē kaut vai vienu minūti vizītes laikā, varam secināt, ka 2006. gadā tās bijušas vismaz 200 000 stundas, saka DigitalMind vadītājs. Patiesībā, laiks, ko ārsti pavada “rakstot papīrus”, ir stipri vien lielāks. Sluckis uzskata, ka liela daļa no šī laika varētu tikt veltīta pacientu aprūpei, ja Latvijā jau šodien būtu ieviesta e-Veselība.

Problēma, kas jārisina

Latvijas veselības aprūpes sistēmā katru dienu tiek apstrādāts milzīgs apjoms informācijas, kas tiek uzglabāta papīra dokumentos. Daži no šiem dokumentiem, saskaņā ar likumu, ir jāglabā pat vairākus gadu desmitus. Jautājums ir par to, cik ilgi pašreizējā dokumentu uzglabāšanas sistēma spēs kalpot 21. gadsimta vajadzībām apstrādāt milzīgus informācijas apjomus?

Tāpēc ir skaidrs, ka Latvijai vajadzīga jauna veida informācijas radīšanas, uzglabāšanas un aprites sistēma, kas kalpotu gan ārstu, gan arī citu veselības aprūpes profesionāļu vajadzībām. Šī iemesla dēļ, par e-Veselību mediķu aprindās spriež jau vismaz trīs līdz četrus gadus. Taču tikai šī gada 22. februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» īstenošanas plāns 2007.–2013. gadam. Tas paredz, ka visu e-veselības pamatnostādņu uzdevumu un mērķu īstenošanai, būs vajadzīgs 51 miljons latu. 2007. gadā e-veselības pamatnostādņu īstenošanai nepieciešami 680 000 latu, 2008. gadā — septiņi miljoni latu, 2009. gadā — 11,7 miljoni latu, 2010. gadā — 11,6 miljoni latu, 2011. gadā — 6,8 miljoni latu, 2012. gadā — 7,4 miljoni latu un 2013. gadā — 5,7 miljoni latu.

Plāna īstenošanai tiek plānotas valsts budžeta dotācijas, taču ir iespēja arī piesaistīt privātos investorus, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, pašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līdzekļus, aizņēmumus, dāvinājumus un citus finanšu avotus. Tiesa, pamatnostādņu “E-veselība Latvijā” īstenošanas plāns vēl ir jāakceptē valdībai.

e-Veselība vienkārši pacientam

Atcerēsimies savu pēdējo ārsta apmeklējumu. Zvans uz reģistratūru. Kad izdodas vienoties par vizīti (mums visiem taču ir darbs un citi pienākumi), noliktajā dienā un laikā jūs ierodaties pie ārsta. Priekšā rinda. Izrādās, ka ar pacientam atvēlēto laiku 15 līdz 20 minūtes ir krietni par maz. Gaidīšana. Pēc uzaicinājuma ieejat kabinetā. Jūs sagaida ārsts, kas noskaidro atnākšanas iemeslu – saslimšanu! Viņš uz norīkojuma un vairākām receptēm aizpilda pamatinformāciju par pacientu. Tas viss, protams, tiek darīts ar roku. Visa informācija par slimību, izrakstītajām zālēm un to lietošanas grafiku ir jāieraksta pacienta medicīnas kartē. Arī to ārsts pacietīgi aizpilda ar roku. Kad beidzot saņemat norīkojumu un dodaties pie vajadzīgā speciālista, viss sākas no gala. Reģistratūra (ar rindu), ārsts (atkal rinda). Ja norīkojums pie cita ārsta – atkal reģistratūra, rinda, ārsts un bezgalīga papīru jūra.

Ikviens kādreiz ir gājis pie ārsta un saskāries ar to procesu nesakārtotību, kas šodien valda praktiski visās Latvijas medicīnas iestādēs. Taču, kurš ir vainīgs pie tā, ka savu laiku zaudējam gan mēs, gan ārsti? Neviens! Mums vienkārši nav pareiza menedžmenta un e-Veselības. Pamēģināsim iedomāties, kā vajadzētu noritēt jūsu vizītei, ja šie procesi būtu sakārtoti un elektronizēti.

Vizīti pie ārsta jūs saskaņojat, izmantojot internetu, jo apmeklējuma laiku pacients rezervē caur īpašu, šim nolūkam paredzētu portālu. Jūs ierodaties pie ārsta. Ievietojat speciālā ierīcē savu elektronisko medicīnas (identifikācijas) karti un ievadāt PIN kodu (tāpat kā bankomātā). Dažu sekunžu laikā ārsta datorā elektroniskā formātā atveras pacienta medicīniskā karte, kurā viņš redz gan jūsu slimības vēsturi, gan izrakstītās zāles, gan arī citu informāciju, kas saistīta ar pacienta veselību. Ārsts operatīvi veic izmaiņas medicīnas kartē, kā arī elektroniski saskaņo jūsu vizīti pie attiecīgā speciālista, norādot precīzu laiku un vietu, kad jums jāierodas pie nākamā ārsta. Ārsts varēs elektroniski izveidot norīkojumu analīžu veikšanai vai izmeklēšanai pie speciālista. Arī šos datus vēlāk varēs saņemt un apstrādāt elektroniski. Tāpēc jums vairs nebūs jātērē savs laiks, lai kārtējo reizi laboratorijā stāvētu rindā pēc analīžu rezultātiem. Zāļu iegādi atvieglos tas, ka receptes elektroniskā formā tiks nosūtītas uz jums pieņemamo aptieku, jau iepriekš pārliecinoties, ka vajadzīgais medikaments konkrētajā aptiekā ir pieejams. Turklāt, tas viss notiek ātri, ērti un galvenais – neizejot no ārsta kabineta.

“Viens no E-Veselības uzdevumiem ir panākt, lai pacients seko informācijai, nevis informācija seko pacientam. Šodien pacients ar izziņu, norīkojumu un recepšu čupām nēsājas pie ārstiem. Ja tiks ieviesta e-Veselība, vienīgais, par ko vajadzēs atcerēties pacientam, būs – kā neaizmirst mājās elektronisko identifikācijas karti. Visa pārējā informācija glabāsies uz centralizētiem serveriem, kur tā būs pieejama jebkuram speciālistam. Tiesa, ārsts informācijai par pacientu varēs piekļūt, tikai izmantojot viņa elektronisko identifikācijas karti” stāsta Rinalds Sluckis. Un kaut arī tas viss izklausās pēc zinātniskās fantastikas, DigitalMind vadītājs ir pārliecināts, ka e-Veselības ieviešanu var sākt kaut šodien, pilnībā to pabeidzot 5 līdz 6 gadu laikā.

Kā ieviest?

Jautājām arī, kāds tad būtu DigitalMind redzējums par to, ar ko vajadzētu sākt tik apjomīgu projektu. “Mūsu Vācijas kolēģu pieredze rāda, ka vislabāk ir sākt no kādas vienas konkrētas iestādes. Piemēram, izvēloties vienu slimnīcu, ieviešanas procesā varēs “testēt” jaunievedumus un jau savlaicīgi novērst kļūdas, nepakļaujot riskam visu projektu. Pēc tam sistēmu vajadzēs vienkārši nodublēt un pielāgojot ieviest citās slimnīcās, izveidojot kopēju informācijas tīklu. Galvenais uzdevums ir pirms pašas sistēmas ieviešanas uzsākšanas sakārtot tos procesus, kurus iestāde vēlas automatizēt” skaidro Sluckis. Viņš arī uzsver, ka tas ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai jaunā sistēma strādātu, jo “ja automatizēsim “haosu” iegūsim tādu pašu “haosu”, tikai elektroniskā veidā.”