Nodokļu maksātāju biedrība (www.nodoklumaksataji.lv) Saeimā un Ministru kabinetā iesniegusi virkni priekšlikumu publisko iepirkumu procedūras uzlabošanai, ar mērķi samazināt vairākus iepirkumu sliekšņus. Biedrības pārstāvji uzskata, ka līdz šim brīdim nav realizējies neviens no esošajā Publisko iepirkumu likuma uzdevumiem. Tāpēc šādu grozījumu ieviešana ir jo sevišķi svarīga tagad.
Pašreizējā Publisko iepirkumu likuma uzdevums ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātību, piegādātāju brīvu konkurenci un pasūtītāja vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Tāpat likums nosaka arī valsts un pašvaldību līdzekļu it kā efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Diemžēl pēdējā pusgada laikā Nodokļu maksātāju biedrībā (NMB) vairākkārtīgi ir vērsušās gan atsevišķas privātpersonas, gan vairāki uzņēmēji, kas valsts iestāžu un sevišķi pašvaldību iepirkumos saskārušies ar ierēdņu darbībām, kuras ir divdomīgi vērtējamas un varētu būt uzskatāmas arī par korumpētām.
Šādu privātpersonu un uzņēmēju aktivitāti NMB skaidro ar to, ka praksē Publisko iepirkumu likums ir izrādījies neefektīvs. Šo faktu apliecinot arī nesen kā emuārā (blogā) “labienodomi.wordpress.com” anonīmi, bet ar uzskatāmiem pierādījumiem, publicētais raksts ar nosaukumu “Es esmu gaišreģe“. Stāsts vēsta par konkursu, ko izsludinājusi Latvijas Jūras administrācija par godu 15 gadu jubilejas svinībām, kaut gan ielūgumi uz attiecīgo pasākumu bijuši jau iepriekš nodrukāti un izsūtīti ielūgtajiem viesiem. Piedevām ar visu pasākuma vadītāja vārdu, kuram vēl tikai vajadzēja uzvarēt konkursā.
Augstie publisko iepirkumu sliekšņi, kā arī neadekvātie izvērtējuma kritēriji esot īpaši jūtami piedaloties pašvaldību rīkotajos konkursos. NMB situāciju vērtē kā dramatisku, jo pateicoties ES līdzfinansētajiem projektiem Publisko iepirkumu skaits ir īpaši palielinājies tieši pašvaldībās.
Daudzu pašvaldību vadītāji izmanto vienkāršotu iepirkuma procedūru. Tā rezultātā bieži vien vienpersoniski (slepeni vai slēgtā sēdē) tiek izvērtēti un izsludināti tā saucamie “uzvarētāji”. Nereti šo “uzvarētāju” izmaksu tāmes brīnumainā kārtā izrādās vien par nieka pieciem latiem lētākas nekā godprātīgu konkursa dalībnieku sagatavotie un iesniegtie piedāvājumi, situāciju skaidro NMB vadītājs Aigars Krīgalis. Līdzīgi piemēri nav retums, jo pašreizējais iepirkumu likums lielā mērā sekmē valsts un pašvaldību līdzekļu izsaimniekošanu. Tas arī mudinājis biedrību rīkoties, lai aktīvi iesaistītos attiecīgās problēmas risināšanā.
NMB vadītājs ir pārliecināts, ka, lai ietaupītu gan valsts, gan pašvaldību iestāžu līdzekļus, ir būtiski jāsamazina vairāki likumā noteiktie iepirkumu sliekšņi. Pārspīlētās konkurences dēļ būvniecības izmaksas valstī ir samazinājušās līdz pat divām vai trīs reizēm un šobrīd atrodas aptuveni 2000. gada līmenī. Bet pie esošajām normām gan valsts, gan arī pašvaldības var nesludināt atklātu konkursu būvniecības iepirkumiem par summu, kas nepārsniedz 12 0000 latus.
Tas nozīmē, ka vismaz pašvaldību līmenī var daļēji vai pat pilnībā realizēt praktiski jebkuru būvniecības projektu, veicot vienkāršu cenu aptauju. Tādēļ Krīgalis uzskata, ka jau no pirmā janvāra jāatgriežas pie sākotnējām Publisko iepirkumu likuma normām, kuras noteica – atklāti konkursi valsts un pašvaldību iestādēm jārīko visiem iepirkumiem, kas pārsniedz 10 000 latu slieksni. “Pirmkārt, grozījumi veicinās godīgu konkurenci uzņēmēju starpā un nodrošinās vienlīdzīgus nosacījumus dalībai valsts iepirkumos ne tikai “uz papīra”, bet arī praksē. Otrkārt, tie reāli un ievērojami samazinās gan korupciju, gan arī korupcijas draudus kā valsts, tā arī pašvaldību iestādēs,” uzsver Krīgalis.