Laika plānošana pēc pasaules gala

Tuvojoties gadu un laikmetu mijai arvien vairāk cilvēki aizdomājas par jaunu kalendāru un plānotāju iegādi nākamajam gadam. Daži pat sākuši domāt par to, kā plānos laiku pēc pasaules gala! Tomēr, ko mēs patiesībā zinām par kalendāriem, pasaules galu un laika skaitīšanu kā tādu? Komentārus par šo tēmu sniedz Roberts Bīlavs. Viņš ir ne tikai jaunās paaudzes plānotāja “Leader” idejas autors, kas zina par kalendāriem un plānotājiem tiešām daudz. Roberts pats arī nodarbojas ar jaunu plānotāju izgudrošanu, ražošanu un pārdošanu.

Jaunais plānotāju izgudrotājs norāda, vairums cilvēku pat nenojaušot, ka, piemēram, vārds “kalendārs” cēlies no latīņu “calendarium”, kas nozīmē – parādu grāmata. Senajā Romā parādnieki tikuši ierakstīti šajā grāmatā un viņi pēc tam norēķinājušies nākamā mēneša pirmajās dienās. “Šodien mēs esam pieraduši, ka laiku mūsu vietā skaita dators, bet miljoniem gadu pirms tam, kad parādījās pirmie cilvēki, pati daba radīja visprecīzāko laika rādītāju. Proti, zemeslodi, kas vienmērīgi griežas ap savu asi,” skaidro Roberts Bīlavs.

Jau tālā senatnē zemkopji ievēroja, ka pēc noteikta laika mainās gadalaiki, kas noteica cilvēku dzīves ritmu. Viņi skaitīja laiku no vienas ražas līdz nākamajai. Tā radās laika skaitīšana pa gadiem. Gadu, kurā bija kāds svarīgs notikums, nosauca par pirmo gadu. Piemēram, senie grieķi laiku skaitīja no pirmajām olimpiskajām spēlēm, kas notika 776.g. p.m.ē., bet romieši no savas pilsētas dibināšanas, kas notika 753.g. p.m.ē. Līdz ar to dažādās zemēs bija atšķirīga laika skaitīšana. Diennakts robežās cilvēki noteica laiku pēc Saules un zvaigznēm. Par gada sākumu uzskatīja garāko vasaras dienu.

Par sekundēm zināja jau Divupē

Kā stāsta plānotāju izgudrotājs, pirmais kalendārs cilvēces vēsturē bijis Mēness kalendārs. Jau pats vārds “mēnesis” rāda, cik cieši šis jēdziens ir saistīts ar Mēness kustību. Tajā par pamata ciklu pieņemts Mēness fāzu nomaiņas laiks, kuru garums ir nepilns mēnesis (precīzāk, 29,5 dienas). Kad šo laika periodu sadalīja 4 daļās jeb mēness fāzēs, kas ilgst aptuveni 7 dienas, radās laika skaitīšanas vienība, ko mēs šodien saucam par nedēļu. Tālāku stundu iedalījumu 60 minūtēs un minūtes – 60 sekundēs, ieviesa Divupē. Tas ir ļoti interesants fakts, ja ņem vērā, ka Divupes civilizācija uzskatāma par vienu no pirmajām pasaules vēsturē.

Tomēr Mēness kalendāra lielākais trūkums ir tāds, ka tas nesaistās ar gadalaikiem un zemkopības sezonām. Tiesa, tas netraucē Mēness kalendāru vēl šodien lietot vairākās islāma valstīs, norāda Roberts Bīlavs.

Senās Ēģiptes priesteri pēc Mēness un zvaigznēm noteica reliģisko svētku laiku. Tomēr tieši Ēģipte uzskatāma par Saules kalendāra rašanās vietu, kas bija cieši saistīts ar gadalaikiem. Pēc tā veidoja arī kalendāru – laika skaitīšanas tabulu, kur gadā bija 365 dienas. Šādai laika skaitīšanai Ēģiptē bija sevišķi būtiska loma, jo vajadzēja precīzi noteikt Nīlas plūdu laiku. No tā, savukārt, bija atkarīgi sējas un ražas novākšanas laiks.

Apvieno divus kalendārus

Nākamais solis kalendāra attīstībā bija Mēness-Saules kalendāra ieviešana. Mēnešus skaitīja pēc Mēness fāzes, bet gadu pēc Saules. Laika skaitīšana pēc Mēness-Saules kalendāra bija diezgan sarežģīta. Lai saskaņotu Mēness un Saules gada garumus, kalendārā iekļāva papildus mēnešus un papildu dienas. Daudzus gadsimtus vēlāk romiešu valdnieks Gajs Jūlijs Cēzars izdarīja savus labojumus kalendārā (mums zināmais mēnesis “jūlijs”, starp citu, ir nosaukts tieši par godu šim izcilajam Romas imperatoram). Jūlija kalendārā mēneši nebija vienāda garuma. Daļā bija 30 dienas, citos 31, bet februārī 28 dienas. Katrā ceturtajā gadā februārim pievienoja vienu dienu. To šodien sauc par garo gadu.

6.gs. vidū radās ideja ieviest vienotu laika skaitīšanas sistēmu visās kristiešu zemēs, un laiku sāka skaitīt no Kristus dzimšanas. Tā sākās laika skaitīšana “pēc Kristus” jeb “mūsu ērā” un “pirms Kristus” jeb “pirms mūsu ēras”. Vēlāk tika precizēts, ka gads ir 365 dienas 5 stundas un 48 minūtes un 46 sekundes. 16. gs. beigās Romas pāvests Gregors izdarīja jaunas izmaiņas kalendārā. Lēnām šo kalendāru pārņēma visas Eiropas valstis. Tagad Gregora kalendārs tiek lietots gandrīz visās pasaules valstīs. Tajā skaitā arī pie mums. Protams, vienlaikus ar kristiešu kalendāru pastāv arī musulmaņu, budistu un citi kalendāri.

Lielā zemes kustība jau 2012. gadā!

Roberts Bīlavs atzīst, ka vieni no interesantākajiem neapšaubāmi bija maiju senie kalendāri. Tie bija cirsti akmeņos un tāpēc ir saglabājušies neskarti arī pēc daudziem gadsimtiem un dažādām globālām izmaiņām Centrālamerikas teritorijā.

Par senā maiju kalendāra apbrīnojamo struktūru un precizitāti zinātnieki ir daudz rakstījuši. Tomēr svarīgi ir zināt, ka maiju kalendāra precizitāti raksturo viņu izmantotais gada ilgums 365,2420 dienas, kad mūsdienu novērojumos izmanto 365,2422 dienas. Tātad, nobīde ir nieka 2/10000 diena. Šādu precizitāti, stāsta Roberts, varot iegūt tikai daudzu gadu ilgos un precīzo zvaigzņu kustības novērojumos. Piemēram, 5000 gadu ilgā periodā “nobīde” kā starpība starp mūsdienu laika skaitīšanu un maiju datiem varētu būt vien 1 diennakts. Savukārt mēs paši labi redzam, ka pašreizējā kalendārā Saulgriežu nobīdes ir jau 2 dienas, jo Jāņus svinam 2 dienas pēc sentēvu Svētās – īsākās gada nakts. Pašlaik tikai 2 zīmes aiz komata mēs kompensējam ik ceturtajā – “garajā gadā” pievienojot vienu dienu, bet nekoriģēts paliek laiks – simtdaļas un tūkstošdaļas no diennakts, t.i. aptuveni 4 minūtes ik gadu.

Seno maiju kalendārs paredz, ka mūsdienu laikmets beigsies 2012. gadā. Maiju kalendārs apgalvo – “lielie laika cikli” pirms mums ir bijuši jau veseli četri. Pirmais cikls ildzis 4008 gadus un tas beidzies ar zemestrīcēm, kurās “jaguāri aprijuši” zemi. Otrais cikls ilga 4010 gadus. Tā beigās zemi iznīcinājis vējš un cikloni. Trešais cikls ilga 4081 gadu un noslēdzies ar “uguns lietu”, kā arī vulkānu izvirdumiem. Ceturtais cikls pastāvējis jau 5026 gadus un beidzies ar lieliem ūdens plūdiem (kas it kā sakrīt ar Bībeles stāstiem par plūdu periodu).

Piektajā ciklā, kura ilgums prognozējams 5126 gadus garš, pašlaik dzīvojam mēs. Šī cikla nosaukums ir “Kustības Saule” un tā beigās, saskaņā ar Maiju kalendāru, notiks “lielā zemes kustība”. Cikls sākās 3114. gada 12. augustā p.m.ē. un beigsies 2012.g. 22. decembrī. “Tātad, jau pavisam drīz mums būs iespēja pārliecināties, vai maijiem bijusi taisnība,” ar humoru atzīst Roberts Bīlavs.

Laiku plānos arī pēc pasaules gala

Tomēr, lai arī maiju kalendāra vēstījums nav pārāk iepriecinošs, Roberts Bīlavs ir smaidīgs un nav pārāk skeptiski noskaņots nedz par cilvēces, nedz arī par sava izgudrojuma, jaunā laika plānotāja “Leader” nākotni. “Maiju kalendārs runā tikai par laikmeta, bet ne jau visas cilvēces galu. Iespējams, ka notiks kādas globālas pārmaiņas, bet ne jau tāpēc izzudīs cilvēce. Un, ja reiz kāds vēlas ticēt šim kalendāram, tad jātic līdz galam. Pirms piektā cikla bija vēl četri, un visdrīzāk tam sekos arī sestais, par kuru maijiem vienkārši vēl nekas nebija zināms.” Tāpēc Roberta secinājums ir īss: Laiku plānos arī pēc pasaules gala! Un darīs to cilvēki visdrīzāk tāpat kā līdz šim.

Roberts skaidro, ka gandrīz vai ikviens uzņēmējs šodien ir dzirdējis par efektivitātes un darba produktivitātes palielināšanu ar laika plānošanas palīdzību. Un tik tiešām, neesot jau nekāds noslēpums, ka pareizi plānojot laiku un darbus mēs pavisam noteikti varēsim izdarīt vairāk. Un tomēr, lai arī visi to it kā zina, ļoti daudzi cilvēki atsakās no sistemātiskas laika plānošanas ikdienā, aprobežojoties vien ar vienkāršu steidzamo darbu sarakstu savā piezīmju blociņā vai parastā “plānotājā-kalendārā”.

“Arī mēs saskārāmies ar to pašu problēmu. Ko dod sarežģīta un laikietilpīga plānošana, ja tas viss tik un tā beidzas ar to pašu steidzamo darbu sarakstu (varbūt tikai paplašinātu) un plānu par to, kā pareizi realizēt “lielo plānu”,” stāsta Roberts Bīlavs.

Tad, lūk, mēģinot atrast atbildi uz šo jautājumu, arī radies pavisam vienkārša secinājums. Cilvēki atsakās nodarboties ar efektīvu laika plānošanu, jo lielākā daļa plānotāju un plānošanas sistēmu ir sarežģītas un laikietilpīgas. Lai gan šo sistēmu radītāji apgalvo, ka tas ir pavisam vienkārši, reti kurš cilvēks šodien ir gatavs ziedot stundu (vai kaut vai pusstundu) lieka laika prioritāšu nospraušanai, to sistematizēšanai un “piezīmēšanai” kaut cik sarežģītā formātā.

Mēģinot savienot vienkāršo ar sistemātisko, Roberts arī nonācis pie savdabīga risinājuma un reizē arī atziņas. Plānošana var būt ērta, vienkārša un aizņemt tikai pāris minūtes laika, ja to dara izmantojot vienkāršu plānotāju, ko Roberts tad pats arī radījis vispirms jau savām vajadzībām. Tad arī radusies ideja palīdzēt vēl citiem tikpat aizņemtiem cilvēkiem un dažāda līmeņa profesionāliem menedžeriem.

“Mūsu plānotājs ļauj sastādīt un nospraust mērķus ne tikai visam gadam, bet arī pusgadam, ceturksnim, mēnesim un pat katrai nedēļai. Atšķirībā no parastajiem “plānotājiem-kalendāriem” manējais ir izveidots tā, lai cilvēks ne tikai atcerētos par uzstādītajiem mērķiem un uzdevumiem, bet varētu arī sev atskaitīties par paveikto katras nedēļas, mēneša, ceturkšņa un pat pusgada beigās. Var teikt, ka tas ir pārāk vienkārši. Bet ir jāatzīst, ka “vienkārši šodien ir ļoti, ļoti daudz,” par savu jauno izgudrojumu lepni stāsta Roberts Bīlavs.